“Man tev jāsaka, mammu, ka šeit kļūst ļoti šauri.
Mana agrāk ērtā mājvieta tagad šķiet kā skapis. Jā, arī tad, ja es kārtīgi neizstaipos. Es nesaprotu, kāpēc tev tas šķiet uzjautrinoši: “Skat, viņas celis!” un “Lieliski, tā varētu būt pēda!”, es dzirdu tevi sakām. Nav tā, ka es to uztveru kā joku, bet man arī gribot nebūtu vietas, kur izplūst smieklos.
Lai arī ko tu izlemtu, godīgi sakot, mani neuztrauc, vai es esmu dzimis peldbaseinā, dzemdību šūpolēs vai mājās. Svarīgi ir tikai tas, lai tu justos lieliski un lai es lieliski slīdētu lejup pa dzemdību ceļiem. Tad jau tu mani uzreiz paņemsi savās rokās.”