no Annijas par Keitiju

Vēl tad, kad tikai par bērniņu domājām vārdiņi mums bija jau izdomāti meitenei Annija un puikam Artis. Jau no padsmit gadu vecuma zināju, ja kādreiz man būs meitiņa saukšu par Anniju.
2007. gada nogalē sākās mūsu skaistais gaidīšanas laiks. Tad sākām atkal domāt vārdiņus, jo dzimumu nezinājām. Joprojām meitenītei vārdiņš Annija, cits nemaz netiek apsvērts, puikam parādas jauns vārdiņš Kristens :) Iet laiks dzimumumu joprojām nezinām.
Skaistā pavasara dienā uzzinām gaidām meitiņu-peciņu, aiz laimes raudu, jo tik ļoti vēlējos meitiņu, būtu puika arī būtu labi, galvenais jau vesels.
Tā nu vienu dienu braucu ar tramvaju mājās. Uz Vef tilta man pēkšņi ienāk prātā trīs vārdiņi Keita, Keitija un Nikola. Atbraucu mājās, ātri skypā rakstu draugam un savai māsai,ka esmu izdomājusi jaunus vārdiņus peciņai. Nikola atkrīt pirmā, pat nezinu kāpēc, bet nevienam tas vārds neiepatīkas. Tad nu paliek Keita un Keitija. Līdz peciņas dzimšanai vēl nevarējām izvēlēties, kuru tad liksim, cits teica, liekat abus, bet divus vārdus negribēju likt. Tā nu beigās ielikām Keitija. Ik dienā gan saucam par Keitiņu.

18.03.2010 13:05

Autors :
sumene
sumene

Atpakaļ pie saraksta

Uz augšu