Kā dēliņš tika pie diviem vārdiņiem

Vārdiņu sākām domāt uzreiz pēc tam, kad uzzinājām, ka būs puika. Tā ka iepriekš nekādu ideju nebija, tad ņēmām kalendāru un rakstījām ārā visus vārdiņus, kas patīk. Vēlāk kopīgi izskatījām, kas sanācis un secinājām, ka būs RALFS. Ar laiku šis vārdiņš iepatikās arvien vairāk un vairāk. Arī apkārtiējiem patika. Un galvenais, ka nebija neviena pazīstama, kam būtu šāds vārdiņš.
Kad dēliņš piedzima, man viņš likās dikti līdzīgs tētim un nepārtraukti to arī dzirdēju no apkārtējiem. Kamēr vēl biju slimnīcā man ienāca prātā doma, kāpēc gan dēlam nevarētu būt tāds pats vārds kā tēvam, bet šo domu paturēju pie sevis. Prātā gan visu laiku skanēja Ralfs Oskars,Ralfs Oskars. Un man arvien vairāk sāka iepatikties kā Ralfs skan kopā ar Oskaru. Pēc pāris dienām, kad gājam reģistrēt, ieminējos par šādu variantu. Arī tētim iepatikās kā vārdiņi skan kopā un varēja arī manīt tādu kā lepnumiņu, ka gribu dot dēliņam viņa vārdu.
Tā nu mums aug dēliņš RALFS OSKARS.

24.02.2010 18:10

Autors :
madarak
madarak

Atpakaļ pie saraksta

Uz augšu