|
Gaidāmā mazuļa vārdiņa izvēle.
Tagad sēžot un atceroties to brīdi, kad pienāca laiks izvēlēties gaidāmajam mazulim vārdiņu, sāk apņemt neaprakstāmas izjūtas, jo viss, kas saistīts ar mazuli, man ir saviļņojošs un neatkārtojams.
Tad kad biju 100% pārliecināta, ka nu beidzot ir pieteicies mazulis, tad izlēmu, ka vārdiņa izvēli sākšu apsvērt tikai pēc 12 grūtniecības nedēļas. Nezinu kāpēc, varbūt kāda iekšējā māņticība...
Tā kā nezināju, kas puncī aug – puika vai meitene, tad vajadzēja domāt vārdiņu abiem dzimumiem. Ar vīru nolēmām, ka es izvēlēšos tos variantus, kas man patīk un tad no tiem, kas mums abiem. Kad ķēros pie saraksta sastādīšanas, tad bija gan prieks, gan nopietnības sajūta, lai vārdiņš tik tiešām būtu gan piemērots, gan lai skaisti skanētu, gan lai nesanāktu kuriozs gadījums, kā, piemēram, internetā atrastais variants – Stīvs Gulbis.
Kā pirmo sāku pētīt mūsu latviešu kalendāru. Izrakstīju pāris variantus, kas likās, ka būtu labi, bet kaut kā sanāca, ka to variantu, ko izvēlējāmies pašās beigās, biju palaidusi garām. Tad „Googles kundzē” meklēju ārzemju kalendārus, topus ar populārākajiem variantiem (pirms vairākiem gadiem), jo gribējās apsvērt visas iespējas, jo priekš manis, bērnam dotais vārds ir ļoti, ļoti svarīgs turpmākajai dzīvei. Ar meitenes vārdiņa meklējumiem gāja viegli, jo bija iepaticies tikai viens variants – Vanesa, bet ar puiku vārdiem gāja grūti, sarakstītais saraksts kaut kā pie sirds nekrita.
Sēdāmies ar vīru, lai pieņemtu lēmumu... Ar meitenes vārdu biju trāpījusi desmitniekā, vīram arī patika, bet ar puiku vārdu bija lielas šaubas, jo vai nu asociējās ar kādu paziņu, vai ar tā brīža ļoti populārāko vārdiņu, kas arī mums bija ne pārāk patīkams variants, jo pati atceros kā bija, kad klasē trīs Artūri, divi Jāņi utt. Atlikām ar zēna vārda izvēli līdz kamēr uzzināsim dzimumu, jo varbūt puncī čuč meitene un mēs te rosāmies par velti.
Nāca pirmā lielā USG, tad nu dakterei jautāju - kas? Bet pārliecinošu atbildi neguvu, tikai izteicās – izskatās pēc puikas... Es nodomāju – nu, re!!!
Tad nu ķēros vēlreiz klāt mūsu latvju kalendāram un visu cītīgi izstudējot, tomēr vēl pāris variantus atradu, kuru starpā arī bija – Edmunds, kas kļuva par mūsu abu gala izvēli.
Pēdējā reize, kad tika apstiprināts, ka mūsu izvēle bija pareiza, bija neonatologa vārdi slimnīcā - vai cik skaists vārds, sen jau savā darbā neesu dzirdējusi tādu vecāku izvēli, un stāvot uz neilgu brīdi aizdomājās. Tajā brīdī bija prieks un gandarījums par labi paveikto darbu un ceru, ka dēlam vārdiņš arī būs tīkams.
21.02.2010 11:13
|
Autors
:
Puma
|
Atpakaļ pie saraksta
|
