li ir kam putroties :D

Sveikiņi!
Tātad-sākšu ar to,ka es jau agri sāku domāt par bērniem un viņu vārdiem,jau kādā 5.klasē-reiz pie vecmammas vasarā lasīju žurnālus un uzreiz prātā ienāca vārds Eimija,nebiju ne redzējusi ne dzirdējusi tadu vārdu,bet iepatikās un viss.Tā nu pēc vairākiem gadiem pabeidzu skolas satiku savu tagadējo vīriņu,pēc pāris gadiem pieteicās mazulis un man jau vārds bija padomā,zināju un jutu,ka būs meitene un arī vīrs gribēja meitiņu.Uzreiz jautāju vīram vai tev patīk vārds Eimija? Un viņš teica-Jā,patīk(piedāvāju dažādākus vārdiņus bet uzreiz viņam tie asociējās ar kādu noteiktu personu) tā nu 100% zinājām,ka mūsu meitu sauks Eimija-piedzima meitiņa un tā arī viņu nosaucām.
Un tālāk sekoja tas,ka vecvecmammas nevarēja atcerēties kā sauca un visu laiku jauca,un šausminājās ka tik grūts un anglisks vārds,tā pat kad bebi piereģistrējām-3 reizes pārjautāja kā tad sauc-Emija,Eimia vai Emia?,bet mēs sakam-nē-EIMIJA.Ir joprojām cilvēki, kas pabrīnās par šo vārdiņu bet mūsu mazulei tas ļoti piestāv un mums viņš ļoti patīkās :))Un jauki ir tas,ka šis vārdiņš nav katram otrajam.

19.02.2010 18:43

Autors :
lelduks
lelduks

Atpakaļ pie saraksta

Uz augšu