Produktu meklēšana



Nosliece uz alerģiju


Izvērstā produktu meklēšana

Vakcinācijas kalendārs

Pirmās vakcīnas

Revakcinācija

Vakcinācijas nepieciešamība (Info no www.spkc.gov.lv)

Pneimokoku infekcija (PCV)

Slimības ierosinātājs ir pneimokoks jeb baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem. Pneimokokus var atklāt gan veselu pieaugušo, gan bērnu aizdegunē. Infekcija īpaši bīstama maziem bērniem un personām ar novājinātu imūnsistēmu.

Simptomi:

Ar pneimokoku infekciju slimo visa vecuma cilvēki, kaut gan biežāk saslimst mazi bērni (jaunāki par 2 gadiem) un gados vecāki cilvēki. Pneimokoki var izraisīt vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumus, pneimonijas, kā arī smagākās slimības: meningītu, sepsi, retos gadījumos – sirds bojājumus (endokardītu, perikardītu), kaula smadzeņu (osteomielītu) un mīksto audu infekciju.

Sekas:

Pneimokoku infekcija var izraisīt smagas komplikācijas vai pat letālu iznākumu.

Vakcinācija: 2 mēnesis; 4 mēnesis; 12-15 mēneši

B hepatīts (HB)

Vakcīnu pret B hepatītu ievada tikai riska grupas jaundzimušajiem (dzimuši B hepatīta virsmas antigēna (HBsAg) pozitīvām mātēm vai mātēm, kuras nebija pārbaudītas HBsAg klātbūtnes noteikšanai). Vakcīnas devas ievada atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai.

Vakcinācija: 0-12 stundas; 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis ; 14 gadi

Vējbakas (Varicella)

Slimības ierosinātājsir vīruss, kas izdalās caur elpceļiem. Parasti inficējas no slima cilvēka tieša kontakta veidā. Saglabājoties nervu mezglos, šis vīruss vēlākā dzīves laikā var izraisīt herpes infekciju, tā saukto jostas rozi.

Simptomi:

Temperatūras paaugstināšanās, pūslīšveida izsitumi uz sejas, galvas matainās daļas, ķermeņa un ekstremitātēm, retāk – plaukstām un pēdām.

Sekas:

Var būt vējbaku elementu sastrutojumi (inficēšanās ar streptokokiem), pneimonija, encefalīts, nieru iekaisums u.c.

Vakcinācija : 12-15 mēnesis

Garais klepus (kombinētā vakcīna (DTaP – IPV – Hib – HB))

Slimības ierosinātājs ir baktērija, kas izraisa iekaisumu elpceļu gļotādā un organisma intoksikāciju (organisma funkciju bojājumi baktērijas toksīna iedarbības rezultātā). Tā ir gaisa pilienu infekcija, ar kuru bērni viegli cits no cita inficējas, sevišķi bērnudārzos un skolās.

Simptomi:

Slimībai ir raksturīgas smacējošas klepus lēkmes.

Sekas:

Garais klepus ir smaga, pat bīstama slimība pirmajā dzīves gadā nepotētiem zīdaiņiem, jo nereti pievienojas komplikācijas - plaušu karsonis, galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts), krampji. Var būt pat letāls iznākums.

Vakcinācija : 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis ; 7 gadi

Difterija (kombinētā vakcīna (DTaP – IPV – Hib – HB),(Td))

Difterija ir joprojām sastopama ļoti lipīga un dzīvībai bīstama infekcijas slimība, ko ierosina difterijas baktērija (Corynebacterium diptheriae).

Difterijai raksturīga plēvju veidošanās uz gļotādām (tā saucamā „kakla aizaugšana”) un ādas, kā arī toksisks sirds muskuļa, nervu sistēmas, nieru un citu orgānu bojājums un organisma smaga vispārēja saindēšanās.

Ja cilvēks savlaicīgi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības vai slimības ārstēšana tiek uzsākta pārāk vēlu, difterija rada nopietnas veselības problēmas, invaliditāti, bet smagākos gadījumos var beigties ar nāvi.

Inficēšanās:

Difterijas infekcijas avots var būt gan ar difteriju slims cilvēks, gan arī vesels cilvēks, kurš neslimo ar difteriju, bet ir difterijas baktērijas nēsātājs.

Visbiežāk cilvēka organismā difterijas nūjiņas nokļūst caur mandelēm, rīkles un deguna gļotādu. Ar difteriju var inficēties ieelpojot gaisu, kas satur mikroskopiskus pilienus ar baktērijām, kuras runājot, klepojot vai šķaudot izplata difterijas slimnieks vai baktēriju nēsātājs. 

Tādā veidā var inficēties darbavietā, veikalā, sabiedriskā transportā, kafejnīcā, klubā, kinoteātrī, u.c. sabiedriskās vietās.

Visbiežāk ar difterijas nūjiņu tiek inficēti elpceļi, retāk – dzimumorgānu gļotāda, acu gļotāda un āda. Nonākot uz vienas no augstāk minētājām vietām, mikroorganisms tur sāk vairoties un izdalīt toksīnus.

Ar difteriju var saslimt:

  • pret difteriju vispār nevakcinēti cilvēki, no tiem visuzņēmīgākie ir nevakcinēti;
  • bērni līdz 10 gadu vecumam;
  • cilvēki, kuriem kopš pēdējās potēšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi;
  • cilvēki, kas sadzīvē neievēro personisko higiēnu.

Ar difteriju var saslimt jebkurā gadalaikā, cilvēki slimo pat gada siltajos mēnešos. Tas izskaidrojams ar to, ka vasarā cilvēki biežāk dodas atvaļinājumā, satiekas cits ar citu.

Atcerieties, ka ar difteriju inficēties var vienā acumirklī. Tomēr visbiežāk ar difteriju slimo aukstajos gada mēnešos – ziemā, rudenī, pavasarī.

Difterijas pazīmes:

Slimības inkubācijas periods ir no 2 līdz 5 dienām, bet dažos gadījumos tas var būt pat līdz 10 dienām.

Dažkārt slimības sākumā var novērot nedaudz paaugstinātu temperatūru, nespēku, svīšanu. Šie simptomi pakāpeniski progresē, un attīstās difterijai raksturīgās pazīmes:

  • vispārējs savārgums;
  • temperatūras paaugstināšanās;
  • kakla sāpes, apsārtums, tūska, rīšanas grūtības;
  • uz mandelēm parādās netīri pelēks aplikums, kas var izplatīties pa visu rīkli. Aplikums ir biezs, ādai līdzīgs, bāli pelēcīgā krāsā;
  • maziem bērniem aplikums var sākties no balsenes, šādā gadījumā rodas klepus, balss aizsmakums un apgrūtināta elpošana;
  • iespējamas arī galvassāpes un apetītes zudums.

Vienlaicīgi ar citām pazīmēm difterijas toksīni uzsūcas asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu. Tie iedarbojas toksiski uz sirds muskuli, radot muskuļu iekaisumu jeb miokardītu; skar nervu sistēmu, bojājot nervu šķiedras, kā arī rada nieru, aknu un virsnieru audu bojāeju jeb nekrozi.

Komplikācijas un sekas:

  • Jo ātrāk uzsākta difterijas ārstēšana, jo labākas ir prognozes. Diemžēl ir arī nāves gadījumi;
  • Elpceļu nosprostojums, kas noris ar smagu elpas trūkumu un pat nosmakšanu, kas mūsdienās ir reti sastopams, bet nav neiespējama;
  • Sirds bojājums jeb miokardīts, kura gadījumā var rasties dzīvībai bīstami sirds ritma traucējumi;
  • Toksisks nervu sistēmas bojājums - auksleju un rīkles muskuļu daļēja paralīze, orgāna funkcijas pavājināšanās, kas izpaužas kā rīšanas traucējumi;
  • Roku un kāju jušanas traucējumi, nepilna paralīze;
  • Nieru bojājums, kas var radīt nieru funkcionālus traucējumus;
  • Acu darbības traucējumi;
  • Difteriju izraisošie toksīni bojā šūnas un uzsūcas asinīs, tādējādi izplatoties pa visu organismu un bojājot daudzas orgānu sistēmas.

Vakcinācija : 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis ; 7 gadi ; 14 gadi ; ik pēc 10 gadiem

Stinguma krampji (kombinētā vakcīna (DTaP – IPV – Hib – HB),(Td))

Slimības ierosinātājs ir baktērija, kuras sporas atrodas augsnē un var tur ilgstoši saglabāties. Tiešā kontaktā ar augsni vai ar putekļiem baktērijas nokļūst uz apkārtējiem priekšmetiem, apģērba un cilvēka ādas. Pat nenozīmīgie ādas ievainojumi un nobrāzumi var radīt inficēšanās risku. Nevakcinētām personām inficēšanās risks pastāv arī ķirurģiskas operācijas laikā, veicot zarnu traktā operācijas, un dzīvnieku koduma gadījumā.

Simptomi:

Baktērija skar nervu sistēmu. Raksturīgi augsta temperatūra, košanas muskulatūras krampji - slimnieks nespēj atvērt muti un norīt ēdienu, kā arī ilgstoši ķermeņa muskulatūras krampji.

Sekas:

Var būt muskuļu pārrāvumi, kaulu lūzumi, elpošanas muskulatūras paralīze un letāls iznākums līdz 50% gadījumu.

Vakcinācija : 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis ; 7 gadi ; 14 gadi ; ik pēc 10 gadiem

Poliomielīts (kombinētā vakcīna (DTaP – IPV – Hib – HB))

Slimības ierosinātājs ir poliomielīta vīrusi, kas izplatās kontakta ceļā (ar netīrām rokām, pārtikas produktiem, ūdeni) vai reizēm gaisa pilienu ceļā. Vīruss skar nervu šūnas, kas atbild par kustībām, un izsauc šļaugano paralīzi.

Simptomi:

Vieglas poliomielīta saslimšanas gadījumā slimība var noritēt ar vīrusu infekcijai līdzīgu ainu. Smagos gadījumos novēro temperatūras paaugstināšanos, sāpes muskuļos, meningītu un paralīzi.

Sekas:

Daļai bērnu, kas saslimst ar šo slimību, paralīzes var saglabāties visu mūžu. Daudzi no viņiem kļūst par invalīdiem. Ne pārāk reta parādība ir slimo bērnu nāves gadījumi.

Vakcinācija : 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis ; 7 gadi ; 14 gadi

b tipa Haemophilus influenzae infekcija (kombinētā vakcīna (DTaP – IPV – Hib – HB)

Haemophilus influenzae ir gramnegatīva koku baktērija, kurai izšķir nekapsulēto (atipisko) un kapsulēto formu. Pēdējā sīkāk tiek klasificēta pēc serotipa, kur Haemophilus influenzae b serotips ir cilvēkam vispatogēnākais, izraisot elpceļu un acu infekcijas, kā arī sepsi un meningītu. Tajās valstīs, kur nav pieejamas atbilstošas vakcinācijas programmas, Haemophilus influenzae b serotips (Hib) ir visizplatītākais bakteriālā meningīta izraisītājs bērniem vecumā no diviem mēnešiem līdz pieciem gadiem. Pēc aptuveni 2˗4 dienu gara inkubācijas perioda bērniem parādās meningīta simptomi un vērojami ātri progresējoši klīniskie simptomi. Letalitāte var sasniegt pat 10%, neraugoties uz atbilstošu un laikus uzsāktu antibakteriālo terapiju. Tāpēc profilaktiskā vakcinācija ir ārkārtīgi svarīga bērnu pasargāšanai.

Invazīvais b tipa Haemophilus influenzae (Hib) ir biežākais elpceļu infekciju izraisītājs galvenokārt maziem bērniem. Parasti saslimšana nav nopietna, kaut arī apgrūtinoša un samērā ilgstoša. Šis apraksts sniedz informāciju tikai par nopietnām invazīvām infekcijām, kad baktērijas, iekļūstot asinsritē un iekšējos orgānos, izraisa meningītu, septicēmiju (asins saindēšanos) vai epiglotītu. Šādas nopietnas infekcijas ir novērojamas gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Simptomi:

Invazīvās Hib infekcijas gadījumā var novērot dažādas slimības izpausmes, taču visbiežāk meningītu, īpaši bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem. Hib izraisītā meningīta simptomi ir tādi paši kā citas formas meningītam ˗ tie ir: temperatūra, galvassāpes, jutīgums pret spilgtu gaismu, spranda stīvums, vemšana un apmiglota apziņa. Bērniem vecumā līdz vienam gadam var būt tādi simptomi kā temperatūra, vemšana, atteikšanās no ēdiena, uzbudināmība, spalga kliegšana vai raudas ar kunkstēšanu. Septicēmija ir otra izplatītākā Hib izpausme, kas var skart slimniekus visās vecuma grupās. Hib var izraisīt arī epiglotītu, ko parasti novēro bērniem vecumā no pieciem līdz desmit gadiem un kas izpaužas ar drudzi, paātrinātu un skaļu elpošanu, pastiprinātu siekalošanos. Epiglotīts var izraisīt elpceļu obstrukciju.

Komplikācijas:

Līdzīgi kā citas bakteriālā meningīta formas, arī Hib meningīts var izraisīt smagas, ilgstošas komplikācijas, tai skaitā cerebrālo paralīzi, hidrocefāliju, epilepsiju, aklumu un kurlumu. Hib infekcija var izpausties arī citās retāk sastopamās formās, piemēram, kā pneimonija, flegmona (ādas un zemādas infekcija), septiskais artrīts (locītavu infekcija), osteomielīts (kaulu smadzeņu iekaisums) un perikardīts (sirds somiņas iekaisums).

Kā notiek inficēšanās ar invazīvo Hib:

Hib izplatās no Hib slima cilvēka vai infekcijas nēsātāja gaisa pilienu veidā, turklāt nēsātājiem slimības simptomi var arī nebūt. Cilvēkiem, kuri ir Hib infekcijas nēsātāji vai kādu noteiktu laiku infekciozi, var nebūt pat tāda parasta respiratora simptoma kā šķaudīšana.

Visvairāk apdraudētie cilvēki:

Pirms vakcinācijas ieviešanas visvairāk apdraudēti bija bērni vecumā līdz pieciem gadiem.

Vakcinācija : 2 mēnesis ; 4 mēnesis ; 6 mēnesis ; 12-15 mēnesis 

Masaliņas (kombinētā vakcīna (MPR))

Masaliņas pasaulē ir pazīstamas kopš 18. gadsimta. Šī infekcijas slimība nav smaga un lielākā iedzīvotāju daļa to pārslimo bērnībā. Kā liecina izmeklējumu dati, cilvēkiem, kuri vecāki par 25 gadiem vairāk nekā 90% gadījumu ir imunitāte pret masaliņām un gandrīz visiem, kuri vecāki par 35 gadiem.

Simptomi:

Masaliņu ierosinātājs ir rubivīruss. Klīniskie simptomi - temperatūras paaugstināšanās, limfmezglu pietūkums un izsitumi pa visu ķermeni. Slimības gaita parasti ir viegla. Inkubācijas periods ir 12-23 dienas, bet parasti 14 - 16 dienas. Sievietēm grūtniecības pirmajās 16 nedēļās vīruss ir īpaši bīstams, jo tas viegli nokļūst caur placentu embrija audos. Vīruss var izraisīt augļa bojāeju, spontānu abortu, vai arī smagas bērna attīstības anomālijas - tā saucamo iedzimto masaliņu sindromu.

Vakcinācija : 12-15 mēnesis ; 7 gadi ; 12 gadi (tikai meitenes)

Masalas (kombinētā vakcīna (MPR))

Iedzīvotājiem

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Iespējamība saslimt ar masalām ir jebkuram bērnam, kā arī pieaugušajam, kurš ir nonācis kontaktā ar saslimušo un iepriekš nav slimojis ar masalām, kā arī nav vakcinēts pret masalām. Masalas var būt ļoti nopietna saslimšana, jo tās var norisēt ar smagām komplikācijām.

Simptomi:

Simptomi parasti parādās pēc 10 – 12 dienām pēc inficēšanās, kas sākotnēji atgādina saaukstēšanos – pēkšņs sākums ar iesnām, klepu un drudzi. Acis kļūst sarkanas un jūtīgas pret gaismu. Slimībai progresējot, parasti no trešās līdz septītajai slimības dienai, temperatūra var sasniegt 39-41 °C, un parādās sarkani izs